Nio mia.lv

Ko ēst, kad esi dusmīga, skumja vai satraukusies?

Uzzini, kādus produktus ir jāiekļauj savā ēdienkartē, lai varētu palīdzēt savam organismam tikt galā ar dažādām emocijām.

Esi dusmīga? Dodies tējas pauzē

Foto avots: http://500px.com/photo/44652864

Pirmkārt, tējas dzeršana ir mieru izraisošs process pats par sevi, kā arī ļauj Tev apsēsties un padomāt. Otrkārt, tēja sniedz organismam dzīvesprieku, pateicoties tās sastāvā esošajām ēteriskajām eļļām. Izvēlies lavandu, kumelīšu, vīgriežu, melisas vai viršu tēju.

Ļauj banāniem uzveikt Tavu satraukumu

Foto avots: http://500px.com/photo/57596088

Uztura speciālisti banānu dēvē par anti-spriedzes augli. Banānam piemīt spējas normalizēt sirdsritmu un kontrolēt asinsspiedienu, ko paveic tā sastāvā esošais kālijs un B vitamīnu komplekss.

Pret stresu cīnies ar šokolādi

Foto avots: http://500px.com/photo/55775656

Jā, šokolāde nav veselīgs našķis, bet mazās devās un brīžos, kad tā patiešām ir nepieciešama, Tev tā var sniegt vairāk labumu kā ļaunumu. Tumšā šokolāde mazina stresa hormonus, dod Tev antioksidantu devu, uzlabo noskaņojumu un liek organismā izdalīties endorfīniem. Zinātnieki arī ir izpētījuši, ka šokolāde satur baldriānskābi, kas iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu.

Skumsti kopā ar spinātiem

Foto avots: http://500px.com/photo/56481256

Pēc skumju periodiem stiprini savu organismu un atjauno barības vielas, ēdot spinātus. Spināti satur ļoti daudz vitamīnus – E, K, PP, P, A, C, B3, B6, B12, karotīnu, folijskābi, dzelzi, fosforu, magniju, kāliju, kalciju, jodu u.c. Ar spinātiem uzņemsi arī daudz enerģiju. Pievieno spinātus salātiem, zupām un brokastu maizītēm.

Uzveic nogurumu ar valriekstiem

Foto avots: http://500px.com/photo/41172794

Gūt virsroku pār nogurumu Tev palīdzēs valriekstos esošās Omega 3 taukskābes, kas veicina smadzeņu darbību. Omega 3 taukskābes organisms nespēj pats ražot, tādēļ tās var uzņemt tikai ar uzturu. Valrieksti satur arī antioksidantus, minerālvielas, šķiedrvielas, olbaltumvielas u.c. organismam nepieciešamas vielas.

Peerkot lauku maaju .......

Nemt liidzi speciaalistu, kas noveertees maajas tehnisko staavokli

No Delfi.lv 

1. Ieejam hanzanetā un par 2.38 LVL ieskatamies ZG, lai redzētu vai māja nav ieķīlāta. Vai īstais īpašnieks ir tas par ko uzdodas. Vai nav kādi citi ierobežojumi.

2. Ja ir vajadzīgs kredīts, tad konkrētajā bankā noskaidrojam ar kādām vērtētāju firmām banka sadarbojas. Ejam pie vērtētaja un prasam lai taisa vērtējumu. Mājai tas maksā ap 150 LVL.

3. Kad vērtējums gatavs ejam uz banku un saņemam garantijas vēstuli par to, ka banka jums ir pešķīrusi kredītu un brīdī, kad māja būs ieķilāta par labu bankai nauda tiks pārskaitīta uz pārdevēja kontu.

4. Ejam pie notāra un lūdzam sastādīt pirkuma-pārdevuma līgumu. Vai arī ņemam kādu paraugu un paši pielabojam, kas labojams. Ņemam pārdevēju, viņa dzīvesbiedru un ejam pie notāra parakstīt līgumu un parakstīt ari nostiprinājuma lūgumu ZG.

Būvējot jaunu vai pērkot jau uzbūvētu māju, mūsdienu ģimenes motīvi un nolūki parasti aizvien lielākā mērā atšķiras no mūsu tēvu un vectēvu pieejas. Mūsdienu dzīves ritms ir daudz dinamiskāks, līdz ar to dzīvojamo māju vairs nebūvē visam mūžam un vēl bērniem un bērnubērniem, kā tas bija agrāk. Šeit atcerēsimies kaut vai lielās lauku t. s. vecsaimniecības, kādas būvēja 19. gadsimtā pēc zemnieku brīvlaišanas – sienas no laukakmeņu vai ķieģeļu mūra gan dzīvojamajām mājām, gan laidariem un klētīm, gan pat šķūņiem. Un daudzas no šīm ēkām ir izturējušas laika pārbaudi un saglabājušas savas ekspluatācijas īpašības līdz pat mūsu dienām, lai gan to «darba mūžs» jau pārsniedz 150 gadus.

Būvējot mājas mūsu dienās, arvien biežāk rēķinās ar iespēju, ka pēc zināma laika, kad būs mainījusies ģimenes rocība vai sastāvs un līdz ar to radušās arī citas vajadzības, nāksies pāriet uz citu, jaunajai situācijai atbilstošu īpašumu, līdzšinējo pārdodot. Kā sekas tam ir apbūves risinājums arvien vieglākās konstrukcijās un aizvien lielākas uzmanības pievēršana dzīves komforta līmenim iegādājamajā īpašumā. Tas nozīmē arī to, ka jaunajam īpašniekam aktuāls ir jautājums par iegādātā īpašuma tirgus vērtības saglabāšanas prognozi.

Tālāk izskatīsim galvenos mājīpašuma tirgus vērtību noteicošos faktorus.

1. Vajadzētu saprast, ka, īpašumam pārejot no viena īpašnieka pie otra, faktiski tiek pirktas un pārdotas īpašumtiesības. Līdz ar to ir loģiski izpēti sākt ar pirkšanai piedāvātā īpašuma īpašumtiesību analīzi, gūstot atbildes uz dažiem jautājumiem. Svarīgākie no tiem ir šādi.

● Vai īpašumtiesības ir reģistrētas zemesgrāmatā? Bez juridiski legālām pārdevēja tiesībām uz piedāvāto īpašumu diez vai vispār ir vērts turpināt sarunas.
● Vai īpašumtiesības ir vienotas zemei un apbūvei? Ja nē, tad vai ir noslēgts zemesgrāmatā reģistrēts ilgtermiņa zemes nomas līgums?
● Kas ir juridiskais īpašnieks (vai īpašnieki)? Kādas ir pārdevēja vai viņa pārstāvja tiesības rīkoties ar šo īpašumu? Ļoti uzmanīgiem vajadzētu būt, pērkot kopīpašuma daļu. 
● Vai pērkamā apbūve (māja) ir reģistrēta zemesgrāmatā kā ekspluatācijā nodots objekts? Ja nē, tad kādas problēmas šajā aspektā ir sagaidāmas pircējam?

2. Atrašanās vieta. Jāapzinās, ka vienīgais īsteni ilglaicīgais elements īpašumā ir apbūves zemes gabals ar savu atrašanās vietu. Ja apbūvi un teritorijas labiekārtojumu jaunais īpašnieks vēl var kaut kā pārmainīt, piemērojot savām vēlmēm, tad atrašanās vieta, ja neskaita tās apkārtnes mainību savā attīstībā, ir tas faktors, ar ko jaunajam īpašniekam būs jārēķinās kā ar objektīvo realitāti ilgā laika periodā.

Turklāt būtiski svarīgs ir ne tikai atrašanās vietas vizuālais pievilcīgums un izvēlētā rajona prestižs, kaimiņi, bet arī jautājumi par pieejamo sociālo infrastruktūru – ceļiem, skolām, veikaliem, veselības aizsardzības iestādēm, energonodrošinājumu, sabiedrisko transportu, atpūtas un izklaides iespējām.

3. Ja pērkam dzīvojamo māju, tad vispirms jau vajadzētu apsvērt tās plānojuma un telpu struktūras kvalitāti un atbilstību jūsu vēlmēm un prasībām (cik ir guļamistabu, cik vannas istabu, vai ir pietiekami plaša virtuve, vai istabas ir pietiekami labi izgaismotas utt.). Prakse ir pierādījusi, ka mainīt dzīvojamās mājas esošo iekšējo plānojumu, jo īpaši – paplašināt sanitāro mezglu, vannas istabu, virtuvi (vai iebūvēt, ja to nav) parasti ir ļoti apgrūtinoši un tam nepieciešamas lielas papildizmaksas.

4. Būtiski svarīgi ir arī jautājumi par inženiernodrošinājuma kvalitāti (kāda ir ēkas apkures sistēma, cik racionāla ir pati ēka no siltuma ekonomijas viedokļa u. c.). Īpašuma vērtību jūtami paceļ centralizētās gāzes apgādes esamība. Tāpat ir svarīgi noskaidrot, cik stabila ir elektroapgāde un cik liela ir jaudas rezerve mūsdienīgu elektroierīču uzstādīšanai gan no esošā transformatoru punkta jaudas, gan arī no ēkas iekšējās instalācijas piemērotības viedokļa. Visai bieži šī ir grūti un dārgi risināma problēma. Tāpat svarīgs ir arī jautājums par ūdensapgādi (no centralizētā ūdensvada tīkla, no artēziskā urbuma, no akas utt.) un pieejamā ūdens kvalitāti. Kanalizācijas ūdeņu savākšana un aizvadīšana parasti vairāk vai mazāk pieņemami ir atrisināta, tomēr vēlams par to pārliecināties arī pašam pircējam. Daudz sliktāks parasti ir stāvoklis ar virszemes ūdeņu organizētu aizvadīšanu.

Kā rāda pieredze, pirms ilgāka laika būvētām savrupmājām visai bieži ir raksturīga kolīzija starp pievilcīgo atrašanās vietu un apbūves vietas piedāvātā dzīves servisa neatbilstību mūsdienu komforta prasībām. Tad nākas izsvērt – ko par saprātīgiem papildizdevumiem ir iespējams mainīt un ar ko būs jāsamierinās. Un te tad arī pirkuma analīzē kā konsultantam būtu jāsāk piedalīties kvalificētam būvinženierim, par ko arī patiesībā ir šis raksts.

5. Pērkamā objekta tehniskais stāvoklis ir viens no tiem faktoriem, kam, pērkot māju, pievēršama īpaša uzmanība, jo no tā lielā mērā ir atkarīgas mājas ekspluatācijas faktiskās izmaksas. Lai objektīvi novērtētu mājas tehnisko stāvokli, jāveic tās tehniskā stāvokļa analīze, kas ietver sevī:

● pērkamā mājas konstruktīvā risinājuma analīzi (būvei izmantotie būvmateriāli un būvelementi, to savstarpējais saderīgums, būves kopējais kalpošanas laiks);
● mājas būvvēsturi (mājas būvēšanas sākums un nodošana ekspluatācijā, vai māja būvēta pašu spēkiem, vai to būvējusi būvfirma, ekspluatācijas gaitā veiktie remonti un pārbūves, izmantošanas veida maiņa un ar to saistītās ekspluatācijas slodžu izmaiņas);
● būves realizācijas nepilnības un konkrētos bojājumus, to rašanās iespējamos cēloņus un sagaidāmo ietekmi uz ēkas kopējo kalpošanas laiku, kā arī remonta iespējas;
● sagaidāmos ēkas ekspluatācijas izdevumus (ēkas norobežojošo konstrukciju siltumpretestība un ar to saistītie izdevumi apkurei, sienu un pārsegumu siltināšanai, paredzamais remontu biežums u. tml.).

,

Ja mājas tehniskais stāvoklis ir tāds, ka nepieciešams veikt tūlītēju remontu, tad jāzina šā remonta apjoms un izmaksas, lai kaut aptuveni varētu noteikt mājas pirkšanas īstenos izdevumus. Turklāt jāsaprot, ka šeit nav runa par kosmētisko remontu, bet gan par remontu, kas skar ēkas galvenās nesošās konstrukcijas (pamatus, nesošās sienas, pārsegumus u. c.).
Jautājumā par kosmētisko remontu: mūsuprāt, ir pat labāk, ja īsi pirms mājas pārdošanas šāds remonts nav veikts, jo tādā gadījumā, pirmkārt, var labāk novērtēt mājas faktisko tehnisko stāvokli – pēc daudzām netiešām pazīmēm, kādas vislabāk ir redzamas telpās, kurās ilgāku laiku nav izdarīts remonts. Otrkārt, nesen izdarītais telpu kosmētiskais remonts tomēr rada zināmas aizdomas par to, ka ar remonta palīdzību kaut kas tiek slēpts, lai pircējs to uzreiz nevarētu ieraudzīt. Un beidzot, treškārt, katram no mums ir sava rocība un gaume, kā arī savs priekšstats par to, kā vajadzētu veikt remontu, kaut vai tajā nozīmē – kādā veidā un kādā krāsā izkrāsot telpas.

Kā to ir parādījusi prakse, galvenais ārējais faktors, kura ietekmē sākas būvkonstrukciju bojāšanās, ir mitrums, tādēļ tā izpētei ir pievēršama īpaša uzmanība. Mitruma avoti, kas samitrina būvkonstrukcijas, ir dažādi, bet kā iespējamie būtiskākie no tiem ir minami:
● atmosfēras mitrums (lietus, sniegs, krusa);
● grunts mitrums (gruntsūdens, no grunts uzsūktais kapilārais mitrums, tajā skaitā – mitrums pagrīdē);
● būvdarbu tehnoloģiskais mitrums (mitrums no t. s. slapjajiem procesiem – betonējot un apmetot, kā arī iebūvējot samirkušas konstrukcijas);
● ekspluatācijas mitrums, ko izraisa dažādi tehnoloģiskie procesi; 
● bioloģiskais mitrums, ko izdala koksni bojājošās sēnes tās trupēšanas laikā;
● kondensācijas mitrums, kas rodas, siltajam un mitrajam iekštelpu gaisam saskaroties ar vēsajām norobežojošo konstrukciju virsmām. 

Kā jau norādīts iepriekš, galvenā vērība, apskatot izvēlēto māju, būtu pievēršama ēkas galvenajām nesošajām konstrukcijām (pamatiem, sienām, pārsegumam, jumtam), jo to remontam vai pārbūvei parasti nepieciešami vislielākie finanšu un materiālie ieguldījumi.

Apskatot pamatus, vispirms vērība būtu pievēršama materiālam, no kā izbūvēti pamati, jo atkarībā no izmantotā materiāla var daudz ko secināt gan par šo pamatu īpašībām, gan par to ilgmūžību.

Pamati mūsdienu ēkām var būt būvēti no dažādiem materiāliem – no monolītā vai saliekamā betona un dzelzsbetona, ķieģeļiem, laukakmeņu mūra cementa javā u. c., bet ēkām, kas būvētas vēl 19. gadsimtā, galvenais pamatu būves materiāls bija laukakmeņu mūris kaļķu javā vai sablīvēts laukakmeņu bērums ierakumā, spraugas starp tiem aizpildot ar kaļķu javu. Jāņem vērā, ka daudzām vecajām mājām pamati ir ieguldīti samērā sekli un laukakmeņu pamatu mūris mūrēts kaļķu javā, kas daudzajos ekspluatācijas gados var būt atmiekšķējusies un daļēji vai pilnīgi zaudējusi savas saistvielas īpašības. Tādēļ šādi veco māju pamati ir kļuvuši irdeni un bieži vien arī daļēji nosēdušies.

No netiešām pazīmēm, pēc kurām vislabāk var spriest par pamatu tehnisko stāvokli, vispirms ir minamas plaisas un plīsumi, kas norāda uz to, ka pamati ir sēdušies nevienmērīgi. Iespējamie pamatu sēšanās iemesli var būt visādi – dažādas saspiežamības gruntis, atšķirīgas slodzes uz vienādu izmēru pamatiem (ēkas ar nesošajām šķērssienām, ķieģeļu mūra kāpņu telpas koka konstrukcijas mājās u. tml.), grunts izskalošanās zem pamatu pēdas ar prom nenovadītiem virszemes ūdeņiem vai no bojātiem ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadiem, grunts kūkumošanās zem nepietiekami dziļi ieguldītiem pamatiem, gruntsūdeņu līmeņa maiņa ēkas ekspluatācijas laikā u. c.

Tā kā pamati no ārpuses ne vienmēr ir redzami, tad par to nevienmērīgu sēšanos var liecināt plaisas, kas ir vērojamas ēkas sienās un virspamatos, un tālāk turpinās arī pagrabu sienās, kā arī pašos pamatos. Dažkārt neliela atvēruma plaisas ir vērojamas arī jaunu, nesen uzbūvētu ēku pamatos vai pat jau to būves laikā. Šādos gadījumos to parādīšanās iemesls var būt arī pavisam cits – būvējot pamatus, grunts zem tiem vai nu nav pietiekami sablīvēta, vai arī zem pamatiem pirms to ierīkošanas ir sabērta sasalusi grunts. Būtiska pazīme šādos gadījumos ir tā, ka plaisu attīstībai parasti ir dziestošs raksturs un ar laiku tā izbeidzas pavisam. Vispār plaisu esamība sienās un pamatos vēl nebūt neliecina par to, ka tās vienmēr ir bīstamas un var novest būvi līdz sabrukumam. Parasti plaisas ir kvalificējamas kā aizdomīgas tikai tad, ja tās attīstās, t. i., ja laika gaitā plaisu atvēršanās turpinās un nav vērojamas pazīmes, kas liecinātu, ka šie plaisu atvēruma platuma pieauguma tempi samazinātos. Tādēļ, ja pamatos ir vērojamas aizdomīgas plaisas, nepieciešams izveidot kontroles sistēmu šo plaisu platuma maiņas pētījumiem laika gaitā.

Jāatceras, ka jebkurā gadījumā pamatu sēšanas ir ilgstošs process un ticamus rezultātus var iegūt tikai tad, ja ir uzkrāta pietiekama datu bāze. Parasti, lai pēc tam varētu izdarīt objektīvus secinājumus, jāveic ne mazāk kā gadu ilgi novērojumi.

Apskatot mājas pamatus, nevajadzētu aizmirst pārliecināties, vai tiem ir ierīkota horizontālā un vertikālā hidroizolācija. Turklāt svarīgi būtu noskaidrot, vai tā ir pareizi ierīkota, kā arī to, vai laika gaitā izolācija nav bojāta. Galvenās pazīmes, kas norāda, ka hidroizolācijas nav vispār vai arī tā vairs pilnvērtīgi nefunkcionē, – paaugstinātais pirmā stāva sienu mitrums, it īpaši to apakšdaļā, pelējums uz sienām, tapešu atlīmēšanās no sienām pirmajā stāvā utt. Dažkārt vērojams, ka hidroizolācija starp pamatiem un sienu gan ir ierīkota, bet pēc tam siena ir apmesta, neierīkojot hidroizolāciju šajā apmetumā. Tādos gadījumos kapilārais mitrums nokļūst sienā, izmantojot apmetumu par savdabīgu tiltiņu.

Visai bieži ir vērojams, ka ap ēku pakāpeniski ir audzis zemes atzīmes (virsmas) līmenis, veicot atkārtotu pagalma asfaltēšanu, veidojot puķu dobes u. tml. Paaugstinoties šim līmenim, ziemā kūstošais sniegs samitrina sienu virs pamatu horizontālās hidroizolācijas slāņa.

Aplūkojot pagrabus, uzmanība vispirms pievēršama to sienām un uz tām redzamajām plaisām, jo no to izvietojuma un orientācijas bieži vien var vislabāk spriest par ēkas pamatu nevienmērīgās sēšanās cēloņiem kopumā. Tāpat vērība jāpievērš arī tam, vai pagrabā ieplūst ūdeņi. Turklāt svarīgi ir noskaidrot, vai ūdeņi pagrabā atrodas visu laiku, vai tie ieplūst sistemātiski pēc lietavām, vai tikai pavasaros, atkūstot gruntij. Gadījumos, kad ūdeņi pagrabā ieplūst sistemātiski, jāraugās, lai būtu iekārtota sistēma, kas ūdeņus savāc kādā tilpnē, no kurienes tos pārsūknēt kanalizācijas tīklā vai ievadīt notekgrāvī.

Ļoti nozīmīgs ir jautājums par pagrabu ventilāciju, kam bieži vien netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Ja pagrabs netiek pietiekami vēdināts, tas ir mitrs, tajā viss pelē un koka elementi trup, bet pārseguma tērauda sijas un dzelzsbetona stiegrojums intensīvi korodē.

Vecajos pagrabos īpaša uzmanība jāpievērš durvju un logu ailu pārsedzēm, kas veidotas no tērauda profiliem. Ja tās nav attiecīgi koptas, tad pēc ilgstošas atrašanās mitrajā pagraba vidē tās ir tiktāl sarūsējušas, ka jau ir kļuvušas bīstamas turpmākajai ekspluatācijai.
(Nobeigums sekos).

Kaadreiz noderees

Smakas cepeškrāsnī var likvidēt, ja tajā ieliek un pavāra kādas 10 minūtes katliņu ar ūdeni kurā ir ieliktas apelsīna, vai citrona mizas.

Specifisko smaku virtuves skapīšos var likvidēt, ja tajā ieliek trauciņu ar maltu kafiju.

Porcelāna tējkannas, kas tiek reti lietotas vajadzētu izmazgāt, kārtīgi izslaucīt un ielikt tās dibenā cukura graudiņu.

Lai dabūtu smaku laukā no termosa, ielejiet tajā siltu ūdeni un nelielu saujiņu rīsu, nedaudz -uzmanīgi pakratiet un izlejiet visu laukā-izskalojiet!

No termosa smaku var ''izdzīt'' arī izskalojot to ar ūdens un etiķa maisījumu

Ja jūsu virtuves trauki ož pēc zivs, ķiplokiem, vai skābētiem kāpostiem, tos nomazgājot ar ūdenī šķaidītu etiķi (2l ūdens+ 2 ēdk etiķa), smaka pazudīs. Zivs smaku var dabūt laukā , ja trauku nomazgā ar karstu-ļoti sāļu ūdeni.

Nepatīkamo smaku ledusskapī var likvidēt, ja tajā, uz dažām dienām, ieliek dažas aktivētās ogles tabletes. Var arī sagriezt 1-1,5 kg rupjmaizes un izlikt to pa plauktiņiem, tad aizvērt durvis un jau pēc četrām stundām smaka būs pazudusi.

Lai ledusskapī nerastos nepatīkamās smakas, katru reizi, kad jūs to atsaldējat, mazgājiet to ar siltu ūdeni kurā ir atšķaidīta soda (1 ēdk + 1l ūdens). Pēc izmazgāšanas izslaukiet to sausu un paturiet vaļā ledusskapja durvis vismaz 30 minūtes.

Produktus ar asu smaržu ledusskapī turiet ietītus folijā.

Slikto smaku virtuvē, vai vannasistabā, kas radusies dēļ kanalizācijas caurulēm, var viegli likvidēt, ja notecē ieber tā pavairāk sāli. Profilakses dēļ reizi nedēļā notecē var liet karstu sodas ūdeni (2 ēdk uz 1l verdoša ūdens).

Lai māja nesavilktos ar ēdiena smaržām, laikā, kad jūs gatavojiet ēdienus ar specifiskām smaržām, uz nelielas uguns uzliekat pannu ar ūdeni kurā ir ieliets neliels daudzums galda etiķa.

Tabakas smaku no mājas var dabūt laukā, ja atver logu un dažādās vietās saliek slapjus frotē dvieļus, vai vēl viens variants- sadegt vairākas sveces. Var arī istabā izsmidzināt  5% formalīnu.

Eļļas krāsas smaka turas diezgan ilgi, lai no tās tiktu ātrāk vaļā, istabas stūros ir jāsaliek trauciņi ar sāli, vai ļoti sāļu aukstu ūdeni.Var arī stūros likt trauciņus ar rīvētiem ķiplokiem.

Lai atbrīvotos no dūņu garšas zivīs, tās var iemērkt pienā, vai arī jau notīrītus un sagrieztus zivs gabaliņus apbērt ar sāli proporcijā uz katru kilogramu zivs bērt 1 ēdk ar kaudzi rupjā sāls.Ļaujiet zivij tā pastāvēt 15 minūtes, tad noskalojiet sāli. Dūņu piegarša būs pazudusi, zivs vairāk nebūs jāsāla un gatavojot tā nejuks laukā.

Lai atbrīvotu pannu no zivs smakas uzkarsējiet pannu, noņemiet to no uguns un ieberiet pannā cukuru.

Lai pa māju neizplatītos vārītu kāpostu smarža, katliņu ir jāapklāj ar lupatiņu, kas ir piesūcināta ar etiķi un tai pa virsu uzlikt katla vāciņu.

Ja ir pārskrējis pien un tas ir piededzis uz plīts virsmas, steidzami uzberiet sāli, tas noslāpēs deguma smaku un pēc tam būs vieglāk notīrīt plīti.

Metāla kārbām raksturīgā smaka pazudīs, ja jūs tajās sadedzināsiet dažus sērkociņus.

Sīpola atstātās pēdas uz metāliskiem priekšmetiem ļoti viegli var dabūt laukā tos paberzējot ar sausu sāli.

No koka griežamajiem dēlīšiem smakas var ''izdzīt'' nomazgājot tos ar etiķūdeni un tad ar ziepjūdeni.

Kas mainiisies tas izdziivos!

Ja jūsu dzīvē viss ir brīnišķīgi, ja esat ar visu apmierināts un veiksmīgs cilvēks, tālāk varat nelasīt, bet, ja jūs nomoka dažādas veselības problēmas, nesaskaņas ģimenē, haoss attiecībās un makā svilpo vējš, ja esat apzinājies, ka problēma pastāv un uzdodat sev jautājumus, kāpēc tas tā notiek, tad tālāk rakstītais varētu  būt noderīgs.

No kā sastāv mūsu dzīve?  No gadiem,  gadi- no mēnešiem, mēneši – no dienām , un dienas no mirkļiem. Secinājums –  mūsu dzīvi veido mirkļi un no tā, ar ko tie ir piepildīti, būs atkarīga visa mūsu dzīve.  Ja tie būs mīlestības, laimes, prieka pilni, tad arī mūsu dzīve veidosies laimes un labklājības piepildīta bet, ja mēs nepārtraukti kādu neieredzēsim, dusmosimies, raizēsimies, domāsim par slimībām, neveiksmēm un trūkumu, tad arī savu dzīvi piepildīsim ar naidu, nabadzību un depresiju.

Viss negatīvais uz pasaules notiek mīlestības trūkuma dēļ tāpat kā tumsa ir tur, kur nav gaismas. Mīlestība ir tā, kas rada pasaules un mūsu uzdevums ir piepildīt ar šo enerģiju katru savu dienu. Ja vēlamies to saņemt, vispirms mums tā ir jādod;  jo, ko sēsi, to pļausi.

Mīlestība un veselība.

Kāpēc cilvēki slimo? Tāpēc, ka viņi grib slimot (neapzināti)!  Tāpēc, ka viņi mīl savu slimību, viņi nepārtraukti par to domā, raizējas par to, stāsta un žēlojas citiem, lasa un meklē informāciju par savu kaiti tādā veidā iedzīvojoties vēl arī citās vainās.

Ar mums notiek tas, par ko mēs visvairāk domājam un runājam. Ja saskaramies ar cilvēku, kurš  ir saaukstējies un šņaukājas uz visām pusēm, nodomājam: „ka tik man arī nepiemestos iesnas.” Zemapziņa to uztver tā, ka jūs gribat iesnas, un nākamajā dienā tās arī ir klāt.

Visam, kas ar mums notiek, ir sava jēga un nozīme – arī slimībai. Ar slimības palīdzību  zemapziņa  sūta mums signālu, ka mēs kaut ko darām vai domājam nepareizi un pienācis laiks mainīt savu domāšanu un uzvedību.

Ko darīt, lai neslimotu? Mīlēt veselību un visas tās izpausmes, justies veselam, izturēties kā veselam. Pat ,ja cilvēks ir saslimis, viņš izveseļojas ātrāk, ja koncentrējas uz veselību nevis uz savu slimību.

Mīlestība un attiecības.

Savas domas kontrolēt nav nemaz tik viegli kā sākumā liekas. Mēs tikai domājam, ka zinām, ko domājam, bet īstenībā tas nemaz tā nav. Lai uzzinātu, kas notiek mūsu galvā, var papētīt savu apkārtni – kādas lietas ir mums apkārt, kādos apstākļos mēs dzīvojam, ar kādiem cilvēkiem mums sanāk kontaktēties un kā viņi izturas pret mums.Ja dzīvojam veselībā un pārticībā, skaistu lietu un skatu ieskauti, cilvēki ir labvēlīgi, izpalīdzīgi un mīlestības pilni, tad  noteikti arī mūsu domas ir harmoniskas bet, ja apkārt ir “cūku kūts” un cilvēki pret mums izturas kā ienaidnieki un sadisti, tad  noteikti būtu jāpievērš uzmanība savu domu gaitai.

Kā saka, mīliet sevi un arī citi jūs mīlēs. Ja mēs sevi neieredzam, uzskatam par mazvērtīgiem, nepilnīgiem utt., tad arī citi pret mums izturēsies tieši tāpat. Ja gribam mainīt un uzlabot attiecības ar kādu, mums vispirms jāuzlabo attiecības ar sevi. Mīliet sevi, rūpējieties par sevi, domājiet par sevi tikai labas un mīlestības pilnas domas un tieši to saņemsiet arī no apkārtējiem.

Mīlestība un nauda.

Kāpēc ir bagātie un nabagi? Tāpēc, ka bagātie mīl bagātību un naudu, viņi nepārtraukti domā par pārticību, mīl sevi, savus sapņus, meklē iespējas pavairot savus ienākumus. Turpretī nabagi domā par savu nabadzību, par to, ka naudas nav, par rēķiniem, par tēriņiem; viņi žēlo naudu nevis to mīl un tādā veidā piesaista vēl vairāk rēķinu, tēriņu un apliecinājumu tam, ka naudas nav.

Ja mēs, domājot par naudu, jūtamies labi, tātad mēs to mīlam un to arī piesaistīsim bet, ja iedomājoties par naudu, mēs jūtamies nelāgi, tad tās vairs nav mīlestības jūtas un naudas arī nebūs.

Tas ir kā apburtais loks – jo mazāk naudas mums ir, jo sliktāk mēs jūtamies, jo sliktāk jūtamies attiecībā pret naudu, jo tās kļūst vēl mazāk…

Kā izrauties no šī apļa? Jāmaina tas, kā mēs jūtamies, domājot par naudu. Protams, tas nav viegli. Tas ir darbs ar sevi, savu domu un jūtu kontrolēšana, veco negatīvo uzskatu mainīšana uz jauniem, pozitīviem. Ir jādomā un jāizturas tā, it kā jūs jau esat bagāts un veiksmīgs cilvēks. Kā jūs justos, kā izturētos, ar ko nodarbotos, ja jums jau būtu nepieciešamā nauda? Pasapņojiet un iemīliet savu jauno tēlu, jo viss sākas ar iztēli, mūsu galvā. Ir jāvēlas kļūt laimīgam, veiksmīgam, bagātam, lai par tādu kļūtu!

Mēs visi esam pelnījuši dzīvot dzīvi, kas sniedz baudu un gandarījumu. Mēs katrs esam pelnījuši  mīlēt, būt mīlētiem un dzīvot mīlestības pilnā pasaulē.

© tava-pasaule.lv

Ferma dzīves ievainotajiem

Marians Pitkevičs, Lic. theol.

Tas ir mežu un pļavu ieskauts nams, kas atrodas Pireneju kalnos, Lurdas tuvumā. Dievmātes ferma no skata nelīdzinās ne reintegrācijas, ne sociālās audzināšanas iestādei. Tur dzīvo kāda ģimene, kuras moto ir “pieņemt ikvienu”. Tims un Martina Genāri kopā ar saviem četriem bērniem atver sava nama durvis ikvienam grūtībās nonākušam, dzīves ievainotam, atskaites punktus meklējošam, bet pāri visam mīlestību alkstošam jaunietim.

Viss sākās pirms 20 gadiem. Rodžers, senegāļu izcelsmes toksikomāns, par katru cenu vēlējās Ziemassvētkus pavadīt Lurdā. Viņš ieradās tur uz četrām dienām, bet pavadīja pusotru gadu. Tims un Martina stāsta: “Mēs īsti neapzinājāmies, cik lielā narkotiku ietekmē bija Rodžers. Viņu, tāpat kā citus jauniešus, mēs sākotnēji vēlējāmies tikai uzņemt un palīdzēt atgūt normālu dzīves ritmu. Mēs pret viņu izturējāmies kā pret vienu no musu pašu bērniem.” Sākumā Genāru ģimene bija domājusi vienlaikus uzņemt tikai vienu cilvēku. Vēlāk ne vairāk par diviem. Tomēr fermā pastāvīgi dzīvoja vismaz četri cilvēki. “Mēs pieņemam tikai tos, kas paši lūdz,” Genāri paskaidro, „Jaunietis, kuru atsūtītu kāds cits, nebūtu vēl tam gatavs. Jo tad kad viņam nāktos cīnīties pret veciem ieradumiem viņš noteikti iebilstu, ka fermā viņš ir ieradies paklausot saviem vecākiem, audzinātājiem vai tiesnesim.” Daži fermā paliek tikai dažus mēnešus, bet citi tur uzturas pat vairākus gadus. Jaunieši, kuri ierodas fermā cieš no narkomānijas, alkoholisma, no tā, ka ģimene ir viņus atstūmusi, no vardarbības vai depresijas. Pārkāpjot pāri Genāru mājas slieksnim, jaunieši mēģina pārkāpt arī pāri savai pagātnei, lai sāktu jaunu dzīvi. Runāt vai nerunāt par bijušo ir pašu jauniešu ziņā. Fermā jautājumus neuzdod. Tims Genārs, kurš pats ir piedzīvojis pamesta bērna likteni, tic, ka atdzimšana vienmēr ir iespējama. Māte Timu pameta, kad viņam bija tikai daži gadiņi. Tā kā tēvs viņu sita, tad sabiedriskā atbalsta institūcijas viņu paņēma savā uzraudzībā. Četrus gadus vēlāk, vienpadsmit gadu vecumā, Tims aizbēga no kolonijas. Kādu laiku viņš klaiņoja pa Parīzes ielām, kur viņu kāds izvaroja. Kāda jauniešu banda viņam iemācīja aplaupīt prostitūtas. Beidzot policija viņu atrada, un pēc trim klaiņošanas gadiem, Tims no jauna tika ievietots nepilngadīgo kolonijā. Nedaudz vēlāk viņš vēlreiz aizbēga. Esot brīvsolī otrreiz, viņš nolēma kļūt par bokseri. Tā kā viņa kaušanos iedvesmoja vēlēšanās atriebties savam tēvam, tad cīņas nereti beidzās ar pilnīgu pretinieka nokautu. Redzot uz zemes gulošo ķermeni viņš sev iegalvoja : “Kādu dienu tas būs mans tēvs.” Tomēr… Tomēr kādu dienu viņa dzīvi satricināja saskarsme ar garīgi slimiem cilvēkiem Žana Vanjē dibinātajā Šķirsta kopienā. Kāds cilvēks ar garīgiem traucējumiem Timam uzdāvināja pirmo dāvanu viņa dzimšanas dienā. Tā bija piecas rindas gara vēstule, kuras uzrakstīšanai kopienas loceklis patērēja divas dienas. Tā bija maiguma pārpilna. Viņš, kāvējs, kurš iedvesma šausmas visai apkārtnei, kļuva par daunu draugu. Tieši caur viņiem Tims atklāja “Dieva klātbūtni un bezgalīgo mīlestību.” Vēlāk viņš satika Martinu, kas strādāja garīgi slimo kristīgās kalpošanas centrā. Viņu raksturi bija ļoti atšķirīgi, lai neteiktu – diametrāli pretēji. Martina bija cēlusies no buržuāziskas ģimenes. Ģimene viņu lutināja no agras bērnības. Taču Martinai un Timam bija kaut kas kopējs, proti, vēlēšanās ziedot savu dzīvi kalpošanai vismazākajiem. Viņi apprecējās un iekārtojās uz dzīvi Lurdā.

Vistas, aitas un truši fermu padara līdzīgu nelielam Noasa šķirstam – glābšanas riņķim tiem, kas izvēlas šeit dzīvot un cīnīties par nākotni, gūstot grūtu uzvaru pār pagātni. Mišela, trīsdesmitgadīga Lurdas skolotāja stāsta: “Tieši šinī fermā es apguvu savu arodu. Es iemācījos būt patiesa. Es sāku apzināties, ka katrs cilvēks ir neatkārtojams un kaut kas īpašs. Es sapratu, ka katram ir jāmācas būt atbildīgam. Mums pašiem jāpārvar savas robežas apzinoties, ka kopā mēs esam stiprāki nekā katrs atsevišķi. Bruno, 27 gadus vecs narkomāns, stāsta, ka Dievmātes fermā viņš esot atguvis spēju uzticēties pats sev. Viņš fermā ieradās pēc vairākkārtējas ārstēšanā psihiatriskajā klīnikā. Viņš saka: “Manu vecāku šķiršanās atstāja uz mani neiedomājami smagu iespaidu. Tā man lika justies tā it kā manis nemaz nebūtu.” Tagad Bruno strādā par skolotāju kādā Lurdas apgabala skolā. Divdesmit vienu gadu vecais Kevins piebilst: “Šeit mēs visi viens otram esam svarīgi.” Īpaši augstu viņš vērtē iespēju reizi nedēļā vakariņot ģimenes lokā. Tā ir svinīga tikšanās, kas bieži noslēdzas ar lūgšanu brīdi fermas kapelā.

Tims nav ne ārsts, ne audzinātājs. Viņš vienkārši dāvā pats sevi. Viņa pēdējā grāmatā izteiktā pārliecība ir: ka pat ja cilvēks ir ievainots, pat ja dzīve ir mēģinājusi to salauzt, atdzimšana vienmēr ir iespējama, jo “Dievam nekas nav neiespējams.” Sabiedrībā, kurā katrs ir spiests steigties, kur sarunām tiek veltīts aizvien mazāk laika, Tims un Martina vēlas liecināt par kādu citu esamības dimensiju. Lai uzņemtu jauniešus savās mājās – Dievmātes fermā, viņiem nākas iet pret straumi. Viņi paskaidro: “Mēs vēlamies saglabāt mūsu fermas ģimenisko atmosfēru, lai jaunieši varētu šeit atrast vietu, kur cilvēki velta laiku kopā būšanai, vietu, kur cilvēki sarunājas un kur katra vārdi tiek uzskatīti par nozīmīgiem.” Genāru bērni ir izauguši, tomēr viņi visi, katrs savā veidā, ir solidāri ar vecāku izdarīto izvēli. Divi vecākie jau ir atstājuši vecāku mājas. Eglantīna dzīvo Parīzē un studē filozofiju. Lionels strādā par tenisa treneri. Divi jaunākie joprojām dzīvo kopā ar saviem vecākiem. Katerijai ir 16 gadi un viņa mācās Lurdas licejā. Ģimenes pastarītim ir tikai seši gadiņi. Vecāki rūpējas par to, lai katrs no viņiem saņemtu pietiekami daudz uzmanības.

Tomēr nav jāiedomājas, ka šāda dzīve, kas gandrīz pilnīgi ir veltīta citiem cilvēkiem, norit bez jebkādiem trūkumiem vai grūtībām. Dažkārt fermas saimnieki ir pārguruši. Tad tikšanās ar citiem šķiet nepanesami smagas un gribētā mājas intimitāte tiek nedaudz iedragāta. Lai fiziskā un garīgā pārslodze neiedragātu Martinas pārliecību, viņa nereti sev atgādina, ka izvēle, kuru ir izdarījusi viņa un Tims, nav nekas ārkārtējs, ka to spēj izdarīt ikviens. Viņa saka: “Tiem jauniešiem, kurus mēs uzņemam, nav nepieciešami speciālisti, bet gan cilvēki, kuri viņus mīl tādus kādi viņi ir. Patiesībā, katrs ir spējīgs kaut ko darīt tur, kur viņš atrodas. Nav svarīgi pat ko tieši. Var pietikt ar to vien, ka regulāri uzaicina vakariņās kādu, kuram ir nepieciešama palīdzība, kuram ir nepieciešamas dzirdīgas ausis. Ir jābūt gatavam atvērt sava nama durvis.” Lionels, Genāru dēls, par to ir pārliecināts. Viņš un viņa sieva Benedikta ir iegādājušies nelielu mājiņu, kas atrodas turpat Lurdas apkārtnē, netālu no Dievmātes fermas. Tiklīdz beiguši mājas remontu tā tūliņ ir ķērušies pie papildus istabu iekārtošanas, kur būs iespēja apmesties katram, kam būs nepieciešama palīdzība.

Biznesa plaans!

Tiko saneemu taadu apstiprinaajumu savam sapnim- ceru ka sii iedvesma ir no Dieva!
Izdariisu visu kas manos speekos- luugsu Dieva gudriibu lai vins vada so proektu, bet ja tas nav vina gribaa tad lai panem prm no manis so visu!

Reizēm cilvēks, tikai tiecoties pēc zvaigznēm, apjauš, kas viņam uz zemes īsti darāms. /Francis Usāns, 20.gs./

Biznesa plāna struktūra Biznesa plāna struktūra ir atkarīga no biznesa plāna mērķa (investīciju un finansējuma piesaiste jaunā un esošā uzņēmumā; jauna darbības virziena izvērtēšana esošā uzņēmumā; efektivitātes un rentabilitātes novērtēšana esošā uzņēmumā; nākotnes plānu sastādīšana u.c.), bet pamatā biznesa plāna struktūra ir līdzīga, liekot uzsvaru uz noteiktām nodaļām atkarībā no biznesa plāna mērķa. Piemēram, piesaistot finansējumu no bankas galvenais uzsvars tiks likts uz finanšu prognožu pamatojumu un vēsturiskiem finanšu datiem, kā arī nozares attīstības tendencēm. Kopumā biznesa plāna struktūra ir sekojoša: 1) Kopsavilkums -     Biznesa plāna mērķis -     Īss produkta apraksts -     Nozares analīzes galvenie secinājumi -     Salīdzinošā priekšrocība ar līdzīgiem uzņēmumiem -     Īss uzņēmuma un tā vadības apraksts -     Nepieciešamais finansējums, atmaksāšanās periods -     Prognozētie finanšu rezultāti -     Kontakti 2) Uzņēmums un tā vadība -     Uzņēmuma dibināšana un darbība līdz biznesa plāna izstrādei -     Pašreizējā uzņēmuma misija, vīzija un mērķi -     Uzņēmuma vadība, akcionāri, to līdzdalība uzņēmumā -     Uzņēmuma atrašanās vieta (birojs, noliktava, veikals, filiāle) 3) Produkti -     Preces vai pakalpojuma apraksts -     Īpašības, kvalitāte, reģistrētās preču zīmes -     Cenas noteikšanas stratēģija -     Salīdzinājums ar konkurentu produktiem (cena, kvalitāte) -     Pēc-pārdošanas apkalpošana (garantijas remonti) -     Piegādātāju analīze - piegādes nosacījumi, piegādātāju maiņas iespējas -     Izplatīšanas kanāli 4) Ražošanas vai pakalpojumu nodrošināšana -     Ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas process -     Nepieciešamās telpas un iekārtas (tehnoloģiskā priekšrocība) -     Jaudu plānošana -     Kvalitātes kontrole 5) Nozare (tirgi un konkurenti) -     Nozares apjoms, eksporta / importa attiecība -     Nozares tendences un to analīze -     Likumdošanas ietekme - normatīvie akti, nodokļi, vides prasības -     Potenciālā tirgus daļa -     Konkurentu uzskaite un analīze -     Citas nozares īpatnības (sezonalitāte, klientu lojalitātes līmenis) 6) Uzņēmuma konkurences stratēģija -     PEST analīze (politisko, ekonomisko, sociālo un tehnoloģisko faktoru analīze) -     SWOT analīze (uzņēmuma stiprās un vājās puses; nozares iespējas un draudi) -     Mārketinga stratēģija (klientu struktūra un piesaiste) -     Pārdošanas plāns (cena, reklāma, vieta, izplatīšana) -     Salīdzinošā priekšrocība 7) Darbinieki -     Nepieciešamo darbinieku skaits un kvalifikācija -     Darbinieku atlases process un noturēšana -     Kontroles mehānismi (iekšējās pārbaudes) -     Uzņēmuma organizatoriskā struktūra 8) Nepieciešamais finansējums -     Finansējuma izlietošanas mērķis -     Nepieciešamā finansējuma apjoms un detalizēts izlietojums -     Atmaksāšanās periods -     Nodrošinājums (ķīla) 9) Vēsturiskie finanšu dati -     Pēdējo 2 gadu finanšu rezultāti -     Pēdējo 2 gadu ražošanas apjomi vienībās -     Kredītvēsture 10) Finanšu prognozes -     Finanšu prognožu pieņēmumu apraksts un pamatojums -     Naudas plūsmas prognoze -     Bilances prognoze -     Peļņas vai zaudējumu aprēķina prognoze -     Nulles punkta analīze -     Galvenie finanšu koeficienti -     Jūtīguma analīze -     ROI, ROE, NPV, IRR 11) Biznesa projekta realizācija un riski -     Projekta realizācijas secība (posmi, laika grafiks) -     Galveno risku uzskaitījums un raksturojums -     Paredzamie pasākumi risku mazināšanai 12) Pielikumi -     Iekārtu specifikācijas -     Uzņēmuma vadības un galveno darbinieku CV -     Nodomu protokoli (līgumi) ar pircējiem -     Nodomu protokoli (līgumi) ar izejvielu piegādātājiem -     Pēdējie gada pārskati (bilance, p/z aprēķins, naudas plūsma) -     Būtiskāko sadarbības partneru finanšu informācija -     Ēku celtniecības tāme -     Telpu nomas līgums -     Licences / patenti -     Nodrošinājuma vērtējums

Kāpēc mēs nedarām to, kas labs un noderīgs, bet tik viegli atkārtojam sliktos ieradumus? Mans šīs dienas stāstiņš ir par dienas sākšanu. Arī man, protams, patīk pagulēt, tāpēc no rīta no steigas neizbēgt.

Ja neatrod pāris minūtes laika «uzskaņot dienu», tad steiga ierauj tevi trakumā.

Mana dienas uzskaņošana sākas uzreiz pēc acu atvēršanas - turpat gultā uzsmaidu sev un Kosmosam, Dievam un visiem pārējiem, pateicos par nakts mieru un jauno, brīnišķīgo dienu (sevišķi, ja līst) un vēlreiz uzsmaidu. Šis rituāls aizņem labi, ja minūti, bet izmaina dienu līdz nepazīšanai. Nevajag sev uzlikt pārāk lielas un sarežģītas programmas izpildīšanai, kuras prasa pavisam lauzt ierasto ritmu, varbūt sīko soļu programma, kas noderēja man, noderēs arī citām.

Otrais solis – duša –

es paslavēju savu ķermeni, papriecājos, ka Dievs radījis ūdeni, kas ir par svētību

mums gan iekšēji, gan ārēji. Un pēc dušas izdzeru glāzi ūdens ar pateicību un uz priekšu!

es daru jau pa ceļam kaut mašīnā sastrēgumā – pētu debesis un priecājos. Trešais solis – 7 ieelpas un izelpas svaigā gaisā, ieelpojot padomāju, kāds prieks par vareno spēku un iedvesmu, ko iegūstu dienai. Un prieks par skaistajām debesīm, katru dienu citādajām, to

Ceturtais solis – apzinātās brokastis – par mūsu dzīvi sapņojot un aizmigušā stāvoklī dalīšos citkārt, šoreiz tikai par vienu detaļu – redzot no rīta skrejošos ar līdzņemamo kafiju un sviestmaizi rokās, man vienmēr sev jājautā – uz kurieni steidzamies?????

Nav jau brīnums, ka zāļu reklāmas, kas rekomendē zāles pret gremošanas traucējumiem, ir tik populāras, tās tā kā iesaka – apēd kaut ko treknu un virsū uzdzer labo drapi! Ideāls veids milzīgo koncernu peļņas vairošanai – tie paši, kas tirgo neveselīgās, ātrās uzkodas, tirgo arī zāles un tievēšanas līdzekļus, tā sakot, apkalpošana pēc pilnas programmas. Bet nu pie brokastīm. Ēšana ir nozīmīgs rituāls – mūsu ķermenis ir vienīgais, ar ko pavisam noteikti mūžu kopā dzīvosim, tātad – varbūt laiks sevi iemīlēt – apsēsties, atslābināties, pateikties ikvienam par izaudzēto (modificēto?) un ar labām domām, labi sagremojot vai lēni, mierīgi malkojot, priecējot garšas kārpiņas – izbaudīt rītu un, mīlot un cienot savu vienīgo ķermeni, tam novēlēt to labāko, nevis mokošāko. Cik laika mēs tērējam, «cepoties» par svešām problēmām, sen aizgājušiem notikumiem, varbūt izbrīvēsim 5 minūtes harmonizācijai?

Izklausās vienkārši, bet zinu, ka tas prasa mēnešus – mainīt savu rītu ar sīko soļu programmu, bet -

cik skaista tad izvēršas diena!

Lai tev jauka diena! Tieši tik jauka, cik pati sev un citiem to novēli, vienkārši uzsmaidot – tas patiesi neko nemaksā un neprasa pārāk daudz laika.

 Tava Elizabete

P.S. Aicinām arī tevi padalīties ar idejām, ieteikumiem par to, kā arī tu sāc sevi mīlēt vēl vairāk!